Portreta autors // Portrait BY MARTIN THAULOW
Weeks before the invasion, Polina and her family had made arrangements and booked an apartment in Lviv. Among the Ukrainian population, mostly it was being said that the Russians would never invade, but from their home in Kyiv they felt that war was coming. A place in Lviv seemed to be far enough away to be safe, so on the day of the invasion they moved to the temporary apartment. The war escalated quickly. Air alarms were constantly going off, forcing them to the basement, and the massive influx of people started to overcrowd Lviv. Polina recalls how there was a sense of panic in the streets and how the family became scared. “We decided to leave Ukraine,” Polina states.
Education
Polina’s eighth grade classes were abruptly canceled when the war broke out. From Lviv, she managed to get to Poland with her grandmother, mom, sister and stepdad who is not Ukrainian. After 5 days in Poland, most of Polina’s thoughts were focused on how she could finish this year’s important classes. “Maybe I can continue my studies in Ukraine online,” Polina says while cuddling the family dog, Marcel, lying next to her.
Polina
We fear Putin might even invade here too. We want to get as far away as possible.
As far away as possible
After the arrival in Poland, the family decided to make Portugal their final destination. How to get there is unknown for them, and they have no connections in the country. Most of their time is spent online, in the blue light of their mobile screens and looking into the possibility of going by train, plane or by bus. Polina is determined when she explains: “We don’t feel safe here. We fear Putin might even invade here too. We want to get as far away as possible.”
My father is in the army
Fleeing as far away as possible doesn't solve all problems because Polina’s father is still in Ukraine. He is fighting in the army to defend the country. Polina tries to stay in touch with him every day, but it is difficult. “I’m glad to be in safety now, but I’m so scared to lose him.” The safety of her dad in war torn Ukraine leaves Polina in a state of uncertainty. “I hope for the best… My life is left back in Ukraine. Now I have to look for a new life somewhere in the European Union…” Polina slides down in the temporary bed to get some more rest. Macel keeps her feet warm under the blanket.
About Brothers & Sisters
A photo exhibition in response to the war in Ukraine
On 24 February 2022 Russia invaded Ukraine. Since then millions of people have fled the war. The conflict is becoming increasingly deadly and as of August 2022, 6,6 million Ukrainians have already left the country. Many more have been internally displaced. Mainly women with children and elderly are leaving Ukraine while men between the ages of 18 and 60 have to stay to defend their country.
The war has consequences well beyond Ukraine and has a negative effect on European and global society at large. Latvia and other countries in the region have opened their borders to receive refugees from the conflict with at present 36,500+ Ukrainians registered in Latvia.
This exhibition tells the stories of some of the people who have made the journey from Ukraine to Europe. The idea is to offer a space for you to meet our fleeing ‘brothers and sisters’ and listen to their experiences. To create opportunities for reflection and positive dialogue. And to inspire feelings of solidarity and empathy.
In times of war and crisis, the human experience is often reduced to numbers and statistics; it is difficult to conceptualise the idea of more than 6 million people fleeing their homes and families.
Brothers & Sisters strives to show each human as an individual person with a name, a face and a story.
selection of stories
Portraits & stories by Martin Thaulow
Translations & Coordination Danish Cultural Institute in Estonia, Latvia and Lithuania
Embassy of Denmark, Latvia
Partner
Backed by
Exhibition locations
Brāļi un māsas
Poļina
Man ir ļoti bail. Es atstāju visus savus sapņus un ticību Kijivā.
Vairākas nedēļas pirms iebrukuma Poļina un viņas ģimene plānoja braucienu uz Ļvivu un noīrēja tur dzīvokli. Ukrainas iedzīvotāju vidū pastāvēja pārliecība, ka Krievija nekad neuzbruks, bet ģimene savās mājās Kijivā nojauta, ka karš tuvojas. Ļviva likās pietiekoši tālu, lai būtu droša, tāpēc iebrukuma dienā ģimene pārvācās uz pagaidu dzīvokli. Karš saasinājās strauji. Gaisa trauksmes signāli darbojās nepārtraukti, liekot viņiem slēpties pagrabā, un cilvēku straumes pārņēma Ļvivu. Poļina atceras, kā panika bija jūtama Ļvivas ielās un kā bailes pārņēma ģimeni. “Mēs izlēmām pamest Ukrainu,” stāsta Poļina.
Izglītība
Poļinas astotās klases skolas nodarbības tika pārtrauktas līdz ar kara sākumu. No Ļvivas viņai izdevās tikt līdz Polijai kopā ar vecmāmiņu, mammu, māsu un patēvu, kurš nav ukrainis. Pavadot 5 dienas Polijā, visas Poļinas domas bija fokusētas uz to, kā lai pabeidz visu svarīgos šī gada priekšmetus skolā. “Varbūt es varu turpināt mācības Ukrainā tiešsaistē,” Poļina saka, mīļojot savu ģimenes sunīti Marcelu, kurš guļ viņai blakus.
Poļina
Mēs baidāmies, ka Putins iebruks arī šeit. Mēs gribam tikt cik tālu vien iespējams.
Cik tālu vien iespējams
Pēc ierašanās Polijā, ģimene izvēlējās Portugāli kā savu galamērķi. Kā tur nokļūt, ģimenei nav zināms, un viņiem nav neviena pazīstama šajā valstī. Lielāko daļu sava laika viņi pavada tiešsaistē, savu mobilo telefonu zilajā gaismā, meklējot iespēju tur nokļūt ar vilcienu, lidmašīnu vai autobusu. Poļina apņēmības pilna paskaidro: “Mēs šeit nejūtamies droši. Mēs baidāmies, ka Putins iebruks arī šeit. Mēs gribam tikt cik tālu vien iespējams.”
Mans tēvs ir armijā
Bēgšana pēc iespējas tālāk neatrisina visas problēmas, jo Poļinas tēvs joprojām ir Ukrainā. Viņš karo armijā, lai aizstāvētu savu valsti. Poļina cenšas sazināties ar viņu katru dienu, bet tas ir sarežģīti. “Esmu priecīga, ka atrodos drošībā, bet es arī baidos, ka pazaudēšu viņu.” Tēva drošība kara postītajā Ukrainā atstāj Poļinu lielā neskaidrībā. “Es ceru uz to labāko… Mana dzīve palika Ukrainā. Tagad man ir jāmeklē jauna dzīve kaut kur Eiropas Savienībā…”. Poļina atlaižas pagaidu gultā, lai nedaudz atpūstos. Mercels silda viņas kājas zem segas.
Par izstādi BRĀĻI UN MĀSAS
Foto izstāde reaģējot uz karu Ukrainā
2022. gada 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā. Kopš šīs dienas miljoniem cilvēku ir bēguši no kara. Aizvien vairāk dzīvību tiek zaudētas konflikta rezultātā, un līdz 2022.gada augustam 6,6 miljoni ukraiņu ir pametuši savu valsti. Vēl vairāk ir pārvietojušies valsts iekšienē. Lielākoties sievietes ar bērniem un vecāka gada gājuma cilvēki pamet Ukrainu, kamēr vīrieši vecumā starp 18 un 60 paliek, lai aizstāvētu savu valsti.
Karš atstāj sekas daudz tālāk par Ukrainas robežām un tam ir negatīvas sekas gan uz Eiropas, gan uz visas pasaules sabiedrību. Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, ir atvērusi savas robežas, lai uzņemtu Ukrainas kara bēgļus, un šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 36 500 ukraiņu, kas meklē šeit patvērumu.
Izstāde atklāj to dažu cilvēku stāstus, kuri ir mērojuši ceļu no Ukrainas uz Eiropu. Mūsu ideja ir piedāvāt telpu, kurā var satikt mūsu bēgošos “brāļus un māsas” un sadzirdēt viņu pieredzes. Radīt iespēju pārdomām un pozitīvam dialogam. Kā arī iedvesmot solidaritātes un empātijas jūtas.
Kara un krīzes laikos cilvēku pieredzes bieži vien tiek pārvērstas skaitļos un statistikās. Ir ārkārtīgi sarežģīti aptvert domu, ka vairāk nekā 6 miljoni cilvēku bēg prom no savām mājām un pamet ģimenes.“Brāļi un māsas” cenšas parādīt katru cilvēku kā individuālu personību ar vārdu, seju un savu stāstu.
Portretu un stāstu autors Martin Thaulow
Tulkojums Dānijas Kultūras institūts un Dānijas vēstniecība Latvijā
Sadarbības partneris