Portreta autors // Portrait BY MARTIN THAULOW
The sisters Lubov (38) and Sofia (37) managed to escape the war by traveling on two overcrowded trains. Slowly, they advanced towards the Polish border crossing. At night, the lights were shut off, and the trains went on one detour after the other in order to take the safest route. Some trains had been targeted.
“When I heard about the possible bombings, I didn't tell my sister about it. I was really scared, but I didn't want Sofia to be afraid too,” Lubov remembers. Each trip lasted for 20 hours and with no other choice but to stand, they had to hold the cat, Gritsko. Bringing the beloved cat wasn’t easy as it created tension on the train. Someone angrily shouted at them, “I left my cat at home, there is not enough space to bring a pet!”.
Sofia
A few days ago, we were teaching. Now we are sitting in Poland, with nowhere to go.
Everything changed overnight
In Ukraine, the sisters used to be employed as private English teachers. Teenagers and adults attended their daily lessons which made a good living for the sisters. But with the war, everything changed overnight. As society broke down and left the country in a state of survival, their jobs were lost. Sofia’s eyes stare into empty space. “A few days ago, we were teaching. Now we are sitting in Poland, with nowhere to go. We are exhausted… Trying to figure out a plan for the future”.
With only the cat and a few belongings left, they hope for a quick victory in Ukraine so they can go back and resume their lives. But at the same time, they prepare themselves for the worst. “We might have to rebuild our lives abroad, at least for as long as it's unsafe to stay in Ukraine,” Lubov says.
Lubov
I just hope the price won't be too high - for both Ukraine and Europe.
Some months later, Lubov writes through Messenger as the war continues. “Wherever we end up, though, and whatever happens to Ukraine, we'll still be proud Ukrainians. The aggressors might destroy a country, but they can't destroy a people with such a strong spirit of independence and identity. I just hope the price won't be too high - for both Ukraine and Europe”.
About Brothers & Sisters
A photo exhibition in response to the war in Ukraine
On 24 February 2022 Russia invaded Ukraine. Since then millions of people have fled the war. The conflict is becoming increasingly deadly and as of August 2022, 6,6 million Ukrainians have already left the country. Many more have been internally displaced. Mainly women with children and elderly are leaving Ukraine while men between the ages of 18 and 60 have to stay to defend their country.
The war has consequences well beyond Ukraine and has a negative effect on European and global society at large. Latvia and other countries in the region have opened their borders to receive refugees from the conflict with at present 36,500+ Ukrainians registered in Latvia.
This exhibition tells the stories of some of the people who have made the journey from Ukraine to Europe. The idea is to offer a space for you to meet our fleeing ‘brothers and sisters’ and listen to their experiences. To create opportunities for reflection and positive dialogue. And to inspire feelings of solidarity and empathy.
In times of war and crisis, the human experience is often reduced to numbers and statistics; it is difficult to conceptualise the idea of more than 6 million people fleeing their homes and families.
Brothers & Sisters strives to show each human as an individual person with a name, a face and a story.
selection of stories
Portraits & stories by Martin Thaulow
Translations & Coordination Danish Cultural Institute in Estonia, Latvia and Lithuania
Embassy of Denmark, Latvia
Partner
Backed by
Exhibition locations
Brāļi un māsas
Ļubova
Es lūdzos, lai mūsu vilciens kļūst neredzams, lai tas varētu nepamanīts tikt cauri.
Māsas Ļubova (38) un Sofija (37) izbēga no kara, mūkot ar diviem pārpildītiem vilcieniem. Lēnā tempā viņām izdevās nokļūt līdz Polijas robežai un to šķērsot. Naktī, izslēdzot gaismas, vilcieni brauca pa dažādiem apvedceļiem, lai tikai droši nokļūtu galamērķī. Dažiem vilcieniem pa ceļam uzbruka.
Kad izdzirdēju par iespējamiem spridzināšanas draudiem, es māsai neteicu. Es biju ļoti nobijusies, bet es negribēju, lai arī Sofija būtu nobijusies,” Ļubova atceras. Katrs pārbrauciens ilga aptuveni 20 stundas, un nebija citas iespējas, kā stāvēt kājās. Turklāt bija jātur rokās kaķis Griško. Veikt pārbraucienu kopā ar kaķi nebija viegli, tā klātbūtne radīja vilcienā spriedzi. Citi dusmīgi kliedza uz māsām: “Es atstāju savu kaķi mājās, šeit nav pietiekoši vietas arī mājdzīvniekiem!”
Ukrainā māsas bija angļu valodas privātskolotājas. Pusaudži un pieaugušie apmeklēja privātstundas pie māsām un viņas labi pelnīja. Bet līdz ar karu viss mainījās nakts laikā. Tā kā Ukrainas sabiedrība burtiski sabruka un valsts bija uz izdzīvošanas robežas, māsas darbu zaudēja. Sofija lūkojas tālumā. “Vēl pirms dažām dienām mēs pasniedzām angļu valodu. Tagad mēs esam te, Polijā, un mums nav, kur iet. Mēs esam pārgurušas… un mēģinām tikt skaidrībā par nākotnes plāniem.”
Sofia
Vēl pirms dažām dienām mēs pasniedzām angļu valodu. Tagad mēs esam te, Polijā, un mums nav, kur iet.
Viss mainījās nakts laikā
Ukrainā māsas bija angļu valodas privātskolotājas. Pusaudži un pieaugušie apmeklēja privātstundas pie māsām un viņas labi pelnīja. Bet līdz ar karu viss mainījās nakts laikā. Tā kā Ukrainas sabiedrība burtiski sabruka un valsts bija uz izdzīvošanas robežas, māsas darbu zaudēja. Sofija lūkojas tālumā. “Vēl pirms dažām dienām mēs pasniedzām angļu valodu. Tagad mēs esam te, Polijā, un mums nav, kur iet. Mēs esam pārgurušas… un mēģinām tikt skaidrībā par nākotnes plāniem.”
Viss, kas viņām palicis, ir kaķis un dažas personīgās mantas, un māsas cer uz Ukrainas drīzu uzvaru, lai viņas var atgriezties mājās pie iepriekšējās dzīves. Bet tajā pašā laikā viņas gatavojas sliktākajam. “Mums var nākties būvēt savu dzīvi no jauna ārzemēs, vismaz tik ilgi, kamēr Ukrainā atgriezties nav droši,” saka Ļubova.
Ļubova
Es tikai ceru, ka cena nebūs pārāk augsta - gan Ukrainai, gan Eiropai.
Pēc dažiem mēnešiem, karam turpinoties, Ļubova atraksta Mesendžerā: “Lai kur mēs nonāktu un lai arī kas notiktu ar Ukrainu, mēs paliksim lepna ukraiņu tauta. Agresors var iznīcināt valsti, bet viņi nekad neiznīcinās ļaudis ar tik spēcīgu neatkarības un identitātes sajūtu. Es tikai ceru, ka cena nebūs pārāk augsta - gan Ukrainai, gan Eiropai.”
Par izstādi BRĀĻI UN MĀSAS
Foto izstāde reaģējot uz karu Ukrainā
2022. gada 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā. Kopš šīs dienas miljoniem cilvēku ir bēguši no kara. Aizvien vairāk dzīvību tiek zaudētas konflikta rezultātā, un līdz 2022.gada augustam 6,6 miljoni ukraiņu ir pametuši savu valsti. Vēl vairāk ir pārvietojušies valsts iekšienē. Lielākoties sievietes ar bērniem un vecāka gada gājuma cilvēki pamet Ukrainu, kamēr vīrieši vecumā starp 18 un 60 paliek, lai aizstāvētu savu valsti.
Karš atstāj sekas daudz tālāk par Ukrainas robežām un tam ir negatīvas sekas gan uz Eiropas, gan uz visas pasaules sabiedrību. Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, ir atvērusi savas robežas, lai uzņemtu Ukrainas kara bēgļus, un šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 36 500 ukraiņu, kas meklē šeit patvērumu.
Izstāde atklāj to dažu cilvēku stāstus, kuri ir mērojuši ceļu no Ukrainas uz Eiropu. Mūsu ideja ir piedāvāt telpu, kurā var satikt mūsu bēgošos “brāļus un māsas” un sadzirdēt viņu pieredzes. Radīt iespēju pārdomām un pozitīvam dialogam. Kā arī iedvesmot solidaritātes un empātijas jūtas.
Kara un krīzes laikos cilvēku pieredzes bieži vien tiek pārvērstas skaitļos un statistikās. Ir ārkārtīgi sarežģīti aptvert domu, ka vairāk nekā 6 miljoni cilvēku bēg prom no savām mājām un pamet ģimenes.“Brāļi un māsas” cenšas parādīt katru cilvēku kā individuālu personību ar vārdu, seju un savu stāstu.
Portretu un stāstu autors Martin Thaulow
Tulkojums Dānijas Kultūras institūts un Dānijas vēstniecība Latvijā
Sadarbības partneris