Portreta autors // Portrait BY MARTIN THAULOW
At the Central Bus Station in Riga, there's a constant flow of Ukranians arriving. They have managed to flee through Russia from the occupied parts of Ukraine. Most are on their way to other parts of Europe and arrive confused and tired.
Young Folks
At a small counter in the main hall, the volunteer organization Young Folks has a welcome point for help. Iryna is one of the Young Folks. She is from Ukraine and most of her time is spent helping here. “I’m only 13. I can’t donate money for the Ukrainian army, but I can support and help by donating my time,” she explains.
Iryna
I’m only 13. I can’t donate money for the Ukrainian army, but I can support and help by donating my time.
On February 24, she immediately left Odessa and crossed the border to Moldova at 5.00 am in the morning. She was with her parents, an older brother, his wife and their 9-month-old baby. They were supposed to continue to another brother in the USA, but because the baby didn’t have a passport, they couldn’t. Months later, after lots of challenges and many stops in different countries, they ended up in Latvia.
Dedication
Iryna is a powerful and dedicated teenager with many interests. She used to take painting and drama classes and courses in informatics. Despite her young age, she herself used to teach people of all ages ceramics too. One of her greatest passions when living in Odessa. “I lost what had me feeling best when we had to leave,” Iryna states after telling about her life before.
In Riga, she has arranged ceramic courses for the Ukranian kids during the summer, but she misses home, the ceramics studio, her friends and her grandparents. Uncertain of when and if she will be going back.
The future
When thinking of the future, she gets worried. There is still war, the economy is bad and rebuilding is gonna take a long time. “War is terrible. I’m not a politician, but there is no reason to kill people. This should not be happening. Especially in a modern world, because everything nowadays can be solved with words,” Iryna is precise when choosing her own words.
Iryna
I really can’t change anything about the war, but I can help people. This is meaningful.
Finding the meaning
The sun sets and for Iryna it is yet another day spent at the bus station helping people. Her mom arrives in a car to pick her up. Her parents have always supported her in all she has been doing. Before driving away, she says, “I really can’t change anything about the war, but I can help people. This is meaningful… No matter what, we should not give up, and move forward. Hope always dies last”.
About Brothers & Sisters
A photo exhibition in response to the war in Ukraine
On 24 February 2022 Russia invaded Ukraine. Since then millions of people have fled the war. The conflict is becoming increasingly deadly and as of August 2022, 6,6 million Ukrainians have already left the country. Many more have been internally displaced. Mainly women with children and elderly are leaving Ukraine while men between the ages of 18 and 60 have to stay to defend their country.
The war has consequences well beyond Ukraine and has a negative effect on European and global society at large. Latvia and other countries in the region have opened their borders to receive refugees from the conflict with at present 36,500+ Ukrainians registered in Latvia.
This exhibition tells the stories of some of the people who have made the journey from Ukraine to Europe. The idea is to offer a space for you to meet our fleeing ‘brothers and sisters’ and listen to their experiences. To create opportunities for reflection and positive dialogue. And to inspire feelings of solidarity and empathy.
In times of war and crisis, the human experience is often reduced to numbers and statistics; it is difficult to conceptualise the idea of more than 6 million people fleeing their homes and families.
Brothers & Sisters strives to show each human as an individual person with a name, a face and a story.
selection of stories
Portraits & stories by Martin Thaulow
Translations & Coordination Danish Cultural Institute in Estonia, Latvia and Lithuania
Embassy of Denmark, Latvia
Partner
Backed by
Exhibition locations
Brāļi un māsas
Irina
Neskatoties ne uz ko, mēs nedrīkstam padoties, un mums jāvirzās uz priekšu. Cerība vienmēr mirst pēdējā.
Rīgas Centrālajā autoostā ir nepārtraukta Ukrainas bēgļu plūsma. Viņiem ir izdevies izbēgt no okupētajām teritorijām Ukrainā cari Krievijai. Daudzi no šiem cilvēkiem ir ceļā uz citām Eiropas valstīm un ir ieradušies šeit apjukuši un noguruši.
Young Folks biedrība
Neliels galdiņš autoostas galvenajā zālē ir kļuvis par brīvprātīgo organizācijas Young Folks palīdzības punktu. Irina ir viena no Young Folks. Viņa ir no Ukrainas un lielāko daļu sava laika pavada šeit kā brīvprātīgā palīdzot citiem. “Man ir tikai 13. Es nevaru ziedot naudu Ukrainas armijai, bet es varu atbalstīt, ziedojot savu laiku,” viņa paskaidro.
Irina
Man ir tikai 13. Es nevaru ziedot naudu Ukrainas armijai, bet es varu atbalstīt, ziedojot savu laiku.
24.februārī viņa nekavējoties pameta Odesu un 5:00 no rīta šķērsoja robežu ar Moldovu. Viņa bija kopā ar saviem vecākiem, vecāko brāli, viņa sievu un viņu 9 mēnešus veco mazuli. Viņi plānoja doties pie otra brāļa, kurš dzīvo ASV, bet, tā kā mazulim nebija pases, viņi to nevarēja izdarīt. Pēc neskaitāmiem pārbaudījumiem un daudzām pieturvietām vairāku mēnešu garumā, ģimene nonāca Latvijā.
Aizrautība
Irina ir spēcīga un aizrautīga pusaudze ar plašu interešu loku. Viņa gāja uz gleznošanas un teātra nodarbībām kā arī informātikas pulciņā. Neskatoties uz saviem gadiem, viņa pat pasniedza keramiku dažāda vecuma cilvēkiem, kas bija viena no viņas lielākajām kaislībām, kad viņa dzīvoja Odesā. “Es pazaudēju visu, kas man lika justies labi, kad mums nācās doties prom,” Irina atzīst pēc tam, kad ir pastāstījusi par savu iepriekšējo dzīvi.
Rīgā viņa šovasar ir noorganizējusi keramikas nodarbības ukraiņu bērniem, bet viņa ilgojas pēc mājām, keramikas studijas, pēc draugiem un vecvecākiem. Un nav skaidrs, kad un vai viņa atgriezīsies.
Nākotne
Kad jādomā par nākotni, viņa kļūst noraizējusies. Joprojām ir karš, ekonomika cieš un valsts atjaunošana aizņems daudz laika. “Karš ir briesmīgs. Es neesmu politiķis, bet es neredzu iemeslu nogalināt cilvēkus. Īpaši mūsdienu pasaulē, jo visu ir iespējams atrisināt ar vārdiem,” Irina ir ļoti precīza, izvēloties savus vārdus.
Irina
Es nevaru izmainīt karu, bet es varu palīdzēt cilvēkiem. Tam ir jēga.
Atrast jēgu
Saule riet un Irinai tā ir vēl viena diena, pavadīta autoostā, palīdzot cilvēkiem. Mamma atbrauc ar mašīnu viņai pakaļ. Viņas vecāki ir vienmēr atbalstījuši Irinu it visā ko viņa dara. Braucot prom, Irina saka: “Es nevaru izmainīt karu, bet es varu palīdzēt cilvēkiem. Tam ir jēga… Neskatoties ne uz ko, mēs nedrīkstam padoties, un mums jāvirzās uz priekšu. Cerība vienmēr mirst pēdējā.”
Par izstādi BRĀĻI UN MĀSAS
Foto izstāde reaģējot uz karu Ukrainā
2022. gada 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā. Kopš šīs dienas miljoniem cilvēku ir bēguši no kara. Aizvien vairāk dzīvību tiek zaudētas konflikta rezultātā, un līdz 2022.gada augustam 6,6 miljoni ukraiņu ir pametuši savu valsti. Vēl vairāk ir pārvietojušies valsts iekšienē. Lielākoties sievietes ar bērniem un vecāka gada gājuma cilvēki pamet Ukrainu, kamēr vīrieši vecumā starp 18 un 60 paliek, lai aizstāvētu savu valsti.
Karš atstāj sekas daudz tālāk par Ukrainas robežām un tam ir negatīvas sekas gan uz Eiropas, gan uz visas pasaules sabiedrību. Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, ir atvērusi savas robežas, lai uzņemtu Ukrainas kara bēgļus, un šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 36 500 ukraiņu, kas meklē šeit patvērumu.
Izstāde atklāj to dažu cilvēku stāstus, kuri ir mērojuši ceļu no Ukrainas uz Eiropu. Mūsu ideja ir piedāvāt telpu, kurā var satikt mūsu bēgošos “brāļus un māsas” un sadzirdēt viņu pieredzes. Radīt iespēju pārdomām un pozitīvam dialogam. Kā arī iedvesmot solidaritātes un empātijas jūtas.
Kara un krīzes laikos cilvēku pieredzes bieži vien tiek pārvērstas skaitļos un statistikās. Ir ārkārtīgi sarežģīti aptvert domu, ka vairāk nekā 6 miljoni cilvēku bēg prom no savām mājām un pamet ģimenes.“Brāļi un māsas” cenšas parādīt katru cilvēku kā individuālu personību ar vārdu, seju un savu stāstu.
Portretu un stāstu autors Martin Thaulow
Tulkojums Dānijas Kultūras institūts un Dānijas vēstniecība Latvijā
Sadarbības partneris