Portreta autors // Portrait BY MARTIN THAULOW
When the Russians started their full-scale invasion of Ukraine, it only took a few days before Daryna (32) heard about the raping and killing of 11 women close to Kyiv. Allegedly only 5 of the 11 women survived. The horrifying news reached Daryna and her friends in the basement where they had been staying since the first day of the invasion.
It was another friend who was living in the area where the crimes had been committed that brought the news to Daryna. Instant fear spread and soon after, Daryna and her husband decided that it was time for Daryna and Vlad to leave. Her husband stayed to defend the country. He works in a bakery and continues to feed Kyiv and other cities with bread every day.
Fear and panic
“It was fear and panic for my son and for his life that caused me to take these steps,” Daryna explains. After 8 days in complete isolation, sleeping on the hard concrete floor with a ten-month-old baby and fearing the worst, Daryna and Vlad left the basement.
She carried Vlad in her arms and only brought one bag. A long and stressful journey was lying ahead as for the millions of other people fleeing the war. It took them days in endless lines in the cold to reach the border crossing at Medyka in Poland. It was a cold and traumatizing event.
Daryna
It was fear and panic for my son and for his life that caused me to take these steps.
Daryna lifts her son Vlad onto her lap. He is too little to understand the situation. It has only been a few hours since the arrival to the gym hall in the small Polish town. Rest and sleep is needed. Daryna closes her eyes, puts her nose deep in Vlad’s soft skin and inhales while she holds him tight.
Separation
Daryna and Vlad now live in Wales (UK), and everyday is a painful separation for the small family. Six months have passed since the war started. “Of course, he endlessly yearns…” Daryna writes about her husband from her sister's apartment in Cardiff. “The war deprived him of the opportunity to see our son's first steps, hear his first words, and just be able to be there”.
Daryna
I missed the funeral of my dad, with whom I was extremely close, I could not hug him for the last time, and I could not tell him - the last goodbye.
Living separately and far away from each other, time seems to be the worst enemy. Daryna continues: “In these six months, I have missed a lot. I missed my wedding anniversary with my beloved husband. We couldn't touch each other that day. We couldn't be close. I missed the funeral of my dad, with whom I was extremely close, I could not hug him for the last time, and I could not tell him - the last goodbye… I missed six months of my wonderful and happy life that existed before February 24th.”
About Brothers & Sisters
A photo exhibition in response to the war in Ukraine
On 24 February 2022 Russia invaded Ukraine. Since then millions of people have fled the war. The conflict is becoming increasingly deadly and as of August 2022, 6,6 million Ukrainians have already left the country. Many more have been internally displaced. Mainly women with children and elderly are leaving Ukraine while men between the ages of 18 and 60 have to stay to defend their country.
The war has consequences well beyond Ukraine and has a negative effect on European and global society at large. Latvia and other countries in the region have opened their borders to receive refugees from the conflict with at present 36,500+ Ukrainians registered in Latvia.
This exhibition tells the stories of some of the people who have made the journey from Ukraine to Europe. The idea is to offer a space for you to meet our fleeing ‘brothers and sisters’ and listen to their experiences. To create opportunities for reflection and positive dialogue. And to inspire feelings of solidarity and empathy.
In times of war and crisis, the human experience is often reduced to numbers and statistics; it is difficult to conceptualise the idea of more than 6 million people fleeing their homes and families.
Brothers & Sisters strives to show each human as an individual person with a name, a face and a story.
selection of stories
Portraits & stories by Martin Thaulow
Translations & Coordination Danish Cultural Institute in Estonia, Latvia and Lithuania
Embassy of Denmark, Latvia
Partner
Backed by
Exhibition locations
Brāļi un māsas
Darina
Viņi sāka nogalināt cilvēkus, izvarot meitenes, iznīcināt ēkas un veselas pilsētas. Tas bija šausminoši.
Kad krievi sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, jau pēc dažām dienām Darina izdzirdēja par 11 sieviešu izvarošanu un nogalināšanu netālu ko Kijivas. Cilvēki runāja, ka tikai 5 no 11 sievietēm izdzīvoja. Darina un viņas draugi šīs briesmīgās ziņas saņēma sēžot pagrabā, kurā viņi palika kopš pirmās iebrukuma dienas.
Šausminošos notikumus pastāstīja viens no draugiem, kurš dzīvoja tajā reģionā. . Pārņēma tūlītējas bailes un drīz vien Darina un viņas vīrs pieņēma lēmumu, ka viņiem jādodas projām. Darinas vīrs palika, lai aizstāvētu savu valsti. Viņš strādā maiznīcā un katru dienu baro Kijivas un citu pilsētu iedzīvotājus ar svaigu maizi.
Bailes un panika
“Bailes un panika par manu dēlu un viņa dzīvību lika pieņemt šo lēmumu,” Darina paskaidro. Pēc 8 dienām pilnīgā izolācijā, guļot uz cietas betona grīdas ar 10 mēnešus vecu mazuli un baidoties no ļaunākā, Darina un Vlads atstāja pagrabu.
Viņa nesa Vladu uz rokām un paņēma līdzi tikai vienu somu. Darinai priekšā bija garš un stresa pilns ceļojums, tāpat kā miljoniem citu cilvēku, kas bēga no kara. Pagāja vairākas dienas nebeidzamās rindās lielā aukstumā, lai sasniegtu Polijas robežpunktu Medikā. Tas bija auksts un traumējošs pasākums.
Darina
Bailes un panika par manu dēlu un viņa dzīvību lika pieņemt šo lēmumu.
Darina paņem savu dēlu Valdu klēpī. Viņš ir pārāk maziņš, lai saprastu notiekošo. Ir pagājušas tikai dažas stundas, kopš viņi ir ieradušies sporta zālē mazajā Polijas pilsētiņā. Nepieciešama atpūta un miegs. Darina aizver acis, iespiež degunu Vlada mīkstajā ādā, ievelk dziļu elpu un tur cieši sev klāt.
Šķiršanās
Darina un Vlads tagad dzīvo Velsā, Lielbritānijā, un ik diena ir sāpīga atšķirtība šai mazajai ģimenei. Ir pagājuši 6 mēneši kopš sācies karš. “Protams, ka viņš bezgalīgi ilgojas…” Darina raksta no savas māsas dzīvokļa Kārdifā. “Karš ir atņēmis viņam iespēju redzēt sava dēla pirmos soļus, dzirdēt viņa pirmos vārdus un vienkārši būt te.”
Darina
Mēs nevarējām būt līdzās viens otram. Mēs nevarējām pieskarties viens otram tajā dienā. Es nevarēju ierasties uz sava tēva bērēm un nevarēju atvadīties pēdējo reizi.
Dzīvojot šķirti un tālu prom vienam no otra, laiks liekas kā lielākais ienaidnieks. Darina turpina: “Šajos sešos mēnešos esmu zaudējusi daudz. Mēs ar vīru nenosvinējām savu kāzu gadadienu. Mēs nevarējām būt līdzās viens otram. Mēs nevarējām pieskarties viens otram tajā dienā. Es nevarēju ierasties uz sava tēva bērēm un nevarēju atvadīties pēdējo reizi. Es zaudēju sešus mēnešus no savas skaistās, laimīgās dzīves, kas eksistēja pirms 24. februāra.”
Par izstādi BRĀĻI UN MĀSAS
Foto izstāde reaģējot uz karu Ukrainā
2022. gada 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā. Kopš šīs dienas miljoniem cilvēku ir bēguši no kara. Aizvien vairāk dzīvību tiek zaudētas konflikta rezultātā, un līdz 2022.gada augustam 6,6 miljoni ukraiņu ir pametuši savu valsti. Vēl vairāk ir pārvietojušies valsts iekšienē. Lielākoties sievietes ar bērniem un vecāka gada gājuma cilvēki pamet Ukrainu, kamēr vīrieši vecumā starp 18 un 60 paliek, lai aizstāvētu savu valsti.
Karš atstāj sekas daudz tālāk par Ukrainas robežām un tam ir negatīvas sekas gan uz Eiropas, gan uz visas pasaules sabiedrību. Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, ir atvērusi savas robežas, lai uzņemtu Ukrainas kara bēgļus, un šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 36 500 ukraiņu, kas meklē šeit patvērumu.
Izstāde atklāj to dažu cilvēku stāstus, kuri ir mērojuši ceļu no Ukrainas uz Eiropu. Mūsu ideja ir piedāvāt telpu, kurā var satikt mūsu bēgošos “brāļus un māsas” un sadzirdēt viņu pieredzes. Radīt iespēju pārdomām un pozitīvam dialogam. Kā arī iedvesmot solidaritātes un empātijas jūtas.
Kara un krīzes laikos cilvēku pieredzes bieži vien tiek pārvērstas skaitļos un statistikās. Ir ārkārtīgi sarežģīti aptvert domu, ka vairāk nekā 6 miljoni cilvēku bēg prom no savām mājām un pamet ģimenes.“Brāļi un māsas” cenšas parādīt katru cilvēku kā individuālu personību ar vārdu, seju un savu stāstu.
Portretu un stāstu autors Martin Thaulow
Tulkojums Dānijas Kultūras institūts un Dānijas vēstniecība Latvijā
Sadarbības partneris